Loading...

Piedzimšanas stāsts


Ir visbrīnišķīgākā vasaras diena!❤

Uzvelku baltas drānas, noauju basas kājas, uzklāju baltu galdautu un dodos uz Savu Svētnīcu…Labo Sajūtu Mājvietu!

Ar basajām kājām noglāstu Māti Zemi un sajūtu savas saknes, tik stipras, kā kokam, tam kokam, zem kura zariem ir radīta Mana Svētnīca, kā svētajam ozolam, kurš jau n-tos gadu desmitus stāv mūsu sētā. Izplešu savus spārnus pret Debesīm, tajās šodien ir mākoņu grēdas kā debesmanna un pāri visam saule, tik spoža un karsta! Vējš sabužina manus matus, sveces liesmiņa laternā pasargāta rāmi deg, visapkārt putnu koris izpilda savas ārijas, bet dīķī zivis lēkā, kā delfīni baseinā un tām pa vidu, kā viskrāšņākie šīs vasaras ziedi – baltās ūdensrozes zied…

Sajūtu smaidu uz savām lūpām – Es Esmu! Es Esmu Laimīga!❤

Dziļi, dziļi ieelpoju mežrozīšu reibinošo smaržu, ieraušos savā krēslā un sāku sarunu ar Tevi.

Ir svētsvinīgi un balti!

Šī ir pirmā mūsu satikšanās! Tu smaidi, jo mēs jau esam tikušās?! Iespējams, jo mēs jau visi esam kādreiz satikušies… Vien šajā vietā satiekamies pirmoreiz!

Ir dzimis kaut kas ļoti sengaidīts, ilgi lolots un izauklēts, kaut kas ļoti, ļoti īpašs priekš manis – Labo Sajūtu Mājvieta!

Tu jautā, kas tad ir tā Labo Sajūtu Mājvieta?!

Tā ir vieta bez laika un telpas, bez rāmjiem un ierobežojumiem, bez noteiktas formas un koordinātēm,  tā ir vieta, kurā Tu ikreiz vari atgriezties, lai kur Tu arī būtu, tā ir vieta, kurā Tu sajūti savu patieso Esību, kurā sajūti savus sapņus un vēlmes piedzimstam, kur iedvesmu rodi un prieka dzirksti, kur skumjas aizplūst, kā mežmalas strauts, kur Laimības sajūta dzimst.

Tā Dvēsele Tava, tā Sākotne Tava!

Tā ir vieta, kas Manī un Tevī un Viņā un arī Viņā, ikvienā cilvēkā.

Tā ir bezgalīgās mīlestības telpa!

Šeit mēs satiksimies ikreiz, kad vēlēsies būt klātesošs mirklim, ko mana Dvēsele jūt un sajūt, redz un ierauga, dzird un sadzird, ikreiz, kad vēlēsies izdzīvot caur sevi manas Dvēseles Ceļojumu uz šīs Zemes.

Caur Maniem Sajūtu stāstiem varēsi izdzīvot un piedzīvot kādu manu ikdienu, kādu manu satikšanos, kādu rītu un vakaru, sajust iedvesmu un uzmundrinājumu, sajust kādu gaismas staru. Es rakstu no Sirds un sirdij nav kļūdu un pareiza izteikšanās veida, katrai sirdij tas ir savējais, šeit būs Manējais!

Caur maniem ieraudzījumiem aicināšu ielūkoties ar Tavām Dvēseles acīm uz manu ārējo pasauli un iespējams, Tu piedzīvosi savu Dvēseles stāstu. Šeit nebūs bildes no interneta un varbūt pat ne no profesionālajām fotosesijām. Šeit būs dzīvs mirklis, kuru es piedzīvošu un iemūžināšu tieši ar to, kas tajā mirklī būs man pieejams, vai tas būs telefons, vai fotoaparāts, kas zina to, bet vienu gan es zinu, tas būs tieši tas mirklis, kurā Mana Dvēsele gavilēs! 

Vien daloties ar to, kas ir manī, es saņemu brīnišķīgas Visuma dāvanas! Vai vēlies arī Tu tās saņemt, tikai Savējās?! Es esmu padomājusi arī par Tevi – te būs vieta, kur varēsi dalīties ar mani un pasauli savās sajūtās. Viens gaismas stars, vēl viens stars un vēl un vēl un tā mēs radīsim gaismas pielietu pasauli! Dalies mīlestībā un Tu saņemsi bezgalīgu mīlestību!

Kas esmu es?!

Es Dvēsele esmu, kura izvēlējusies sev vārdu Sarmīte.

Esmu ļoti pateicīga saviem vismīļākajiem vecākiem, ka Es Esmu! Vairāk par mani, lai stāsta Mani stāsti.

Reizēm ir tā, ka Dvēseles sajūtas vārdos grūti ietērpt, bet Visums ir bijis dāsns pret mani un dāvājis man šo iespēju dalīties ar savām sajūtām caur saviem stāstiem un es esmu ļoti pateicīga, ka mani Dvēseles stāsti kādu uzrunā, ka spēju nodot savu mīlestības enerģiju Tev, Tev un vēl kādam un es ticu, ka šo pasauli mēs spējam piepildīt ar mīlestību, ka šī pasaule kļūs par visu Mūsu Labo Sajūtu Mājvietu!

Esmu ļoti pateicīga Tev, ka ielūkojies Manā Labo Sajūtu mājvietā!

Dzīve kā košums!
Ar smaidu un mīlestību,
Sarmīte❤

Uz augšu