PUNKTIŅMANDALAS LIELKRŪZĒS
Vakar bija silti. Ļoti, ļoti silti.
Lielkrūzes posās Punktiņmandalām un PUNKTIŅmandalas posās uz Lielkrūzēm.
Tiiik ļoti gaidīta šī satikšanās visiem.
Es Lielkrūzēs iemīlējos toreiz, tālajā 2013.gada vasarā.
Tā jau neskaitāmas vasaras un ziemas man ir vieta, kura ir ļoti īpaša .
No lielākajiem Līgo svētkiem, līdz krāšņākajam Rūķu ciemam Ziemassvētkos.
No Piparkūku namiņa, līdz Punktiņmandalām tajā.
Vēl gribējām noķert vasaru aiz astes, vēl pielikt daudzpunktu aizejošajam augustam…Bet lietus lija bez mitas…Un mēs iekārtojāmies Piparkūku namiņā.
Tur tikko bija izkurināta krāsns, ieejot tajā, ķermeni apskāva tīkams siltums. Sirds siltums un uguns siltums. Kad ir silti, tad sejā vienmēr rotājas smaids, bet sirsniņā prieks.
Stūrī stāv lielā, senā pūralāde, uz kuras lielais lukturis ar iededzinātu sveci, pretējā kaktā veca, veca gulta ar izšūtu sniegbaltu spilvendrānu…kā pasakās un senās filmās.
Gar namiņa mazajām loga rūtīm lēnām ritēja lietus lāses. Telpas vidū lielais saimes galds.
Lēnām manis punktotās mandaliņas ieņem vietiņu te uz logu rokturiem, te – pūralādes, te pie ieejas durvīm, te – tējas kannai līdzās…Tai katrai ir savs stāsts un nu, arī sava vieta.
Pavisam drīz šajā telpā tiks radīti jauni stāsti.
Jauni TAGADNES stāsti. Par augustu un sakarsēto vasaru. Par zvaigznēm un kosmosa kuģiem.. Par mammas mīlestību un radošā spēka modināšanu.
Par…katrai tapa savs sajūtu stāsts. Caur katru punktiņu izgaršojot savu Tagadnes mirkli.
Tik ļoti, ļoti silti bija vakar. Siltā namiņā radās silti sirds stāsti punktiņmandalā.
Bija kopāsanākušas meitenes no Valmieras un Straupes un Rubenes un Rīgas. Visas no tālienes sabraukušas, lai izstaigātu Lielkrūžu sētu, lai uz mirkli laika ratu apstādinātu tikai sev un ļautos radīšanas plūsmai.
Mīļās, meitenes!
Ar Jums kopā esot bija ļoti, ļoti silti, mierīgi un gaiši.
Lai viss, ko mēs vakar sakustinājām un iekustinājām, lai viss plūst uz izdošanos, uz piepildīšanos, uz Jūsu pilnīgāku būšanu.
Ar mīlestību un pateicību laižat vaļā visu veco un nokalpojušo, visas skumjas, raizes un ciešanas un radiet savu dzīvi mīlestībā.
Jūs esat lieliskas! Jūs esat tik gaišas, stipras un maigas!
Pateicībā Lielkrūzes Piparkūku namiņam par tā saimes elpu.
Pateicībā Valentina Dolmane par namiņa kurināšanu, par rūpēm un sirdssiltumu.
Pateicībā katrai Dvēselītei, kura atbrauca un ar kuru kopradījām sirds siltumu katrā un katrai.
Ik pa laikam sajutu piparkūku smaržu no pērnās ziemas, reizēm likās, ka aiz loga krīt lielas sniega pārslas…Tā aizejošā vasara māja ardievas ar krītošām koku lapām, tā smaržoja tikko ceptā biezpienmaize un kaut kur aiz stūra sadzirdēju, kāda dziesminieka balsi…kā laiku un telpu un bezgalību…cik labi, ar tevi var neizlikties…kad tu manī skaties, es esmu patiess…
Tā mana sirds atsauca atmiņā visas manas satikšanās Lielkrūzēs.
Šis laiks ir par neizlikšanos, par patiesumu un īstumu.
Īsta lauku sēta, īsta krāsns, īsts saimes galds, īstas un patiesas Dvēseles, īsta satikšanās un īsta būšana tagad!!!
Silti! Ļoti, ļoti silti…