Pilnmēness. GOBAS DEJA #13. Apšuciema jūrmala.
Kad aprīlī tikāmies Gobas dejas jubilejas — divpadsmitajā — satikšanās reizē, kura bija kā nobeigums — gada cikla noslēgums, es nojautu, ka jādodas paplašinājumā.
Man nebija ne jausmas, kā tas notiks, vien ļāvos savai iekšējai sajūtai, ko tā čukstēja manī.
Un es jau zinu: ja vien ļaujos un nepieslēdzu prātu, plānošanu, punktierēšanu, tad Debesis rada visbrīnumainākos svētku scenārijus. Un tieši tā notika arī šajā reizē.
Kad viesojos savā retrītu namiņā Apšuciemā, tā saimniece Elita ar mazliet skumju pielūgsmes sejas izteiksmi man jautāja: „Un kad pie mums dejosim Gobas deju?” Un es nosmēju, ka gan jau arī šeit mēs sadejosim Gobas dejā. Prombraucot viņa ieminējās, vai es zinot, ka Ieva Akuratere dzīvojot tepat, netālu. Ba-bācccc! Pie šiem vārdiem es sastingu… pag, vai tiešām, vai tiešām jau tik drīz mēs sadejosim Apšuciema jūrmalā un varbūt pat kopā ar Ievu?!
Sēkla bija iesēta, un tā kņudinājās manos sirds kambaros un nelika man mieru — tai bija jāuzdīgst.
Es skaidri zināju — šoreiz mēs sadejosim Apšuciemā!
Kad lokācijas vieta ir atnākusi, tad atliek vien sakārtot līdzesamību pārējiem tēliem.
Es rakstīju Ieva Akuratere aicinājumu: mēs šajā pilnmēnesī Gobas deju izdejosim Apšuciema jūrmalā un aicinām arī viņu pievienoties mūsu kopībai. Smaidīju, kad ļoti ātri saņēmu Ievas atbildi: „Jauki! Izdomāsim datumu.”
Es tiešām viegli vibrēju laimē, jo, ja vien ļaujamies sirds notikumiem, Debesis ir ti-i-ik dāsnas. Daudzi neizpratnē jautā: kā tu dabūji Ievu?! Es saku — tā vienkārši. Uzdrošinājos uzrunāt! Uzrunāju! Satikāmies! Sadejojāmies! Tik vienkārša ir mīlestība! Tieši tik vienkārša…
Visas meitenes savienojāmies kopīgā datumā, un, re, TAS NU IR NOTICIS!
Gobas deja Apšuciema jūrmalā ir izdejota… Katrā tā vēl noteikti viegli vibrē… Jo tā bija brīnumaina dejas, saules, jūras, debesu, vēja, pieneņvainagu, smaidu, prieka, kopības mistērija.
Visu gadu, katru mēnesi pilnmēnesī, mūsu sētā — Labo Sajūtu Mājvietā — tiek izdejota Gobas deja. Cauri ziedošajam pavasarim, karstajai vasarai, krāšņajam rudenim un sniegotajai ziemai mēs esam savienojušās šajā Zemes dejā, un katru reizi mūsmājās skan Ievas Akurateres balss. Vispirms bija dziesma „Kā man klājas”, dziesmas teksta autors Māris Melgalvs, mūzikas autors Juris Kulakovs. un tās izpildītāja — brīnišķīgās, augsti vibrējošās balss īpašniece — ir Ieva Akuratere. Deja piedzimusi Amerikā nedaudz senāk.
Ievas balss vibrē caur mūsu sirdīm, caur Zemes sirdi un dodas tālākā izplatījumā Kosmosā, šķiet, Ieva ir kļuvusi jau par mūsu saimes sirdscilvēku arī klātneesot.
Bet šoreiz tas viss notika klātesamībā. Ciešā klātesamībā, kad mūsu sirdis savienojās jūras krastā. Cauri stiprā jūras vēja pūsmām, sadzirdot Ievas balss vibrāciju tik tuvu līdzās, ķermenis viegli novibrēja… Ievas brīvā un patiesā esība, viņas gaišā enerģija mūs savienoja kā tāds vieduma eliksīrs. Tik balta, balta Viņa ir!
Jūras plašums, saules stiprums un vēja spēks mūs visas ieskāva apburošā sajūtu mirklī, kurā mēs katra sajutām, ieraudzījām, pieredzējām savu sirds gaismas paplašinājumu. Tā aug mūsu Gaismas ticība. Caur katru mūsu sirds gaismas staru mūsu Zemes sirds top gaišāka!
Mēs visas spējam kopradīt brīnumus! Un es ticu, ka mēs šo pasauli varam brīnumskaistu radīt un uz Zemes mītošo nemīlestību pārvērst tīrā, gaišā mīlestības plūsmā. Es ticu tam, un es radu to, kam es ticu!
Saule gāja uz rietu… Ieva devās mājup… Viņa devās gar jūru — kā balta, tīra patiesība… Mūsu mīlestības pilnie skatieni viņu pavadīja, ik pa laikam viņa pavērās atpakaļ, lai vēl mirklīti pabūtu ar mums, mēs viņai pateicībā pamājām…
Mēs turpinājāmies dejā, un Viņa jau bija tālumā, kad apstājās, lai mūs katru noglāstītu ar savu acu skatienu… Mīlestība. Tīra, patiesa un dzīva. Šajā mirklī. Šeit un tagad. Ir patiesi krāšņi piedzīvot tos mirkļus, kurus nevar izsapņot, tie rodas tieši tad, kad sirds pieskaras sirdij.
Pēc tam Ieviņa rakstīja tā: „Bezgalīgi skaisti, laimīgi un mīlas pilni… Mīlestības sveicieni jums visām un pateicība par laimes deju.”
Un es varu viņai piekrist: Zemes deja — Laimes deja. Būsim laimīgas mēs katra, būs laimīga mūsu Zeme. Būs laimīga Zeme, būsim laimīgi mēs visi!
Par laimīgām Gaismas būtnēm šeit, uz Zemes!
Tā bija brīnumaina sirds mistērija, kuru mēs kopradījām. Pateicībā un Mīlestībā ikvienam klātesošajam un visiem tiem, kuri domās pievienojās…
Un šodien, kad Dievs skūpsta Zemi caur lietus lāsēm, Tu vari pasmelties Gaismas stiprumu un Saules prieku notikuma foto un video mirkļos!
Uz satikšanos nākamajā Gobas dejā — Laimes dejā!