Jūnija Gobas deja izdejota
25.jūnijs 2021.gads
Velmeri, Vidzemē
Ir pagājis tieši mēnesis pēc pirmās Gobas dejas mūsmājās. Mēnesis, kurā notikums seko notikumam, mēnesis, kurā kāds ir atspēries savām dzīves pārmaiņām, kurām gatavojās jau ilgi, bet vienmēr pietrūka drosmes. Mēnesis, kurā cita savu darbu piepildīto ikdienu ir viegli izdejojusi. Tik ļoti stiprs un jaudīgs ir bijis šis mēnesis katrai no mums, kuras savienojās brīnišķīgajā Zemes dejā, Miera dejā – Gobas dejā.
Mūsmājās šis mēnesis ir bijis neparasti skaists. Mūsu pagalmā ir “uzradušies” divi gobas koki. Mūsu mājās pavisam drīz ieradīsies gobas koka trepes. Viss tik ļoti ir saistīts ar šo koku, kas piepilda mūs ar vieduma enerģiju, kas savieno Zemes enerģijas ar Kosmosa enerģijām.
Kā gan pēkšņi uzradās tās divas Gobas līdzās mūsu kuplajam ozolam?!
Pavisam vienkārši – kad trepju meistars stāsta, ka mūsu trepes varētu radīt no gobas koka, es tik māju ar galvu, pat īsti nezinot, kā gan tas gobas koks izskatās, bet šis koks taču šobrīd tik ļoti ir manā enerģētiskajā laukā, ka es ar to esmu savienojusies cieši un tad ir kā mazam bērnam, vienalga kas, ka tikai rozā, vienalga kas, ka tikai no gobas koka?! Un nekavējoties droši, izzinoši pajautāju meistaram – a kā izskatās tas gobas koks?! Un viņš tikpat ātri man rāda – re, Jums rekur aug divas gobas. Un norāda man aiz muguras, līdzās esošos kokus…Mirklis klusuma pauzes…Jo mēs visu laiku domājām, ka tās ir lazdas, varbūt ne gluži īstās lazdas, bet kaut kādi lazdas paveidi jau ir. Izrādās – tās ir gobas?! Nu, vai tā ir vienkārša sakritība?! Domāju, ka tas ir ļoti jauši, lai mēs turpmāk varētu šo deju dejot līdzās šim kokam, šim simboliskajam tēlam, kurš ir izvēlēts par instrumentu, caur kura vieduma un zināšanu enerģētiku tiek dziedināta planēta Zeme un cilvēce. Caur šo simbolu mēs nododam tālāk cilvēcei kopradīto mīlestības enerģiju, lai dziedinātos visas sāpes un pāridarījumi, lai cilvēce atgrieztos Veselumā, priekā un laimībā. Un jā, mūsu sieviešu kopāsanākšana šajos Gobas deju apļos ir ļoti stipra un skaista vienlīdz. Un mēs ticam, ka šajos vakaros mēs, vispirms dziedinām pašas sevi un, tad jau tālāk nododam tīru, patiesu mīlestības plūsmu, dziedinot citus cilvēkus, Zemi un pasauli.
Lūk, tieši tik jaunas informācijas un jaunu sajūtu piesātināts ir bijis šis mēnesis no maija līdz jūnija pilnmēnesim.
24.jūnijs. Jāņu diena. Kāds aktīvāks līgotājs vēl tikai dodas mājup no kaimiņmāju līgošanas, cits izguļ negulētās līgo nakts miedziņu, cits mazgā viesu sašmulētos šašliku traukus, bet cits gatavojas Gobas dejai…Katram sava būšana, katram sava svinēšana.
Ir pilnmēness. Es pošu savu sētu Jūnija Gobas dejas vakaram. Šoreiz mēs būsim kuplāks pulciņš. Sajūtu, ka būs jaudīgi.
Vēl Līgo svētku sajūtās mūsmājās saplūst krāšņi tērptas meitenes. Kāda pa ceļam ir aizmaldījusies, cita mazliet lēnīgāka, bet visas satek vienkopus mūsu sētā pie gobām.
Kā ierasts, dodamies vasaras pļavā ziedu vainagus pīt. Līdzi neņemot neko, pat diegu ne, jo pīsim ar smilgām un zālēm, bez ārējiem palīgmateriāliem, jo mēs vienkopus audzējam savu Gara spēku un vainagos pīsim tikai labās domas un nodomus. Šajā reizē pļavas līgojas ar simtiem ziediem un smilgām un zālēm…Ir viegli! Viegli pīt savu kosmisko bezgalības simbolu, savu mandalu, kur sakopot visu enerģētiku, lai stiprāk un jaudīgāk…šajā procesā mēs savienojamies ar dabas apziņu, verot arvien plašāk savu apziņas lauku, šķīdinot sevis atdalāmību no dabas, savienojoties ar tās spēku un krāšņumu. Ikreiz, kad raugos uz sievām ziedu pielietās pļavās, man gribās smaidīt, jo kas gan var būt skaistāks par sievieti vainagā?! Tas ir mirklis, kad lielās meitenes kļūst par mazām, brīvām, līksmām un vienkāršām, tas ir mirklis, kad uzliekot kroni galvā, mugurkauls iztaisnojas, galva tiek pacelta un šķiet, viss viņas kodols kļūst pārliecinoši spēcīgs un viņai vairs nav šaubu, baiļu, nesapratnes, jautājumu, viņa sajūtas kā dievišķi krāšņa būtne, kur zina, kā Būt. Kā būt saiknē ar savu Gara spēku, ar savu Augstāko Es, ar savu iekšējo viedo sievu, ar savu dievišķo enerģiju. Tas ir dziļi maģisks mirklis, kuru es allaž noķeru brienot pļavā vainagus pinot.
Šajā reizē mēs esam kā deviņsievu spēks! Dejas laikā stiprās sievas stiprina mazliet vājākās, senākās dāmas, atbalstot jaunākās, nejūtot ne pārākuma sajūtu, ne mazākuma, mēs visas savienojamies brīnišķīgā Gobas dejas plūsmā. Šķiet, šajā mirklī debesis atveras un…atkal debesīs uzzied varavīksne!!! Jā, eņģeļi vienmēr ir līdzās! Ikreiz, kad manas acis ierauga šo varavīksnes tiltu, acīs sariešas asaras, ķermeni pārņem silta, visaptveroša enerģija un sirds pielīst pilna Gaismas un Mīlestības. Ir sajūta, ka lūk, tieši šādu mirkļu dēļ ir dzīvot vērts! Otrais Gobas dejas Notikums un otrais varavīksnes tilts pār mūsu galvām mirdz! Lai mirdz! Lai mirdz un atmirdz un spulgojas katrā no mums, katrā no Jums, ikvienā! Lai savienojamies Gaismas un Mīlestības plūsmā! Tā ir enerģija, kura dziedina, kura piepilda, kura auklē un samīļo, kura RADA mūs Lielākas! Sirdī lielākas!
Kad esam Saules samīļotas un apmirdzētas, laiks doties pavadīt saulīti rietā. Šķiet, katru vakaru ir visskaistākie saulrieti un tomēr, ir vakari, kad tie ir ļoti, ļoti īpaši. Arī šis Jāņu dienas, Gobas dejas vakara saulriets ir īpašs! Īpašs ar savām mākoņu zelta maliņām un mirdzošajiem Gaismas stariem, īpašs ar savu enerģētiku, kuru stāvot ūdens malā, sajūt ik katra…Tad elpas aizraujas, acis atveras un mēs Esam. Vakara saules apmirdzētas, vakara miera piepildītas, ļaujamies šim vakara rāmajam mirklim…Pēdas vēl viegli kņud no zemes stipruma, plaukstās vēl sajūtama otra cilvēka sirdssiltums, caur Saules- Ziedu vainagu sajūti Debesu spēku ielejamies savā ķermenī…Tu esi savienojies ar VISU! VISS ir savienojies ar Tevi! VISS vienkārši IR! Tu vienkārši ESI!
Pa vienai vien sāk krist lietus lāses…tik pēkšņi, negaidot, ir piezadzies lietus, vakara lietus, lai veldzētu Zemi, lietus, lai padzirdītu izslāpušos augus, lietus, lai noskalotu mūsu pēdas…Lietus pieņemas spēkā un mēs patveramies….Siltumnīcā! Jā, jā, siltumnīcā, kur esmu iekārtojusi tējas namiņu. Hmmm, cik labi, ka ir šis namiņš, kur patverties no lietus gāzēm. Lietus pieņemas spēkā, debesis šķeļ zibenszeļļi un tālumā dārd mākoņtēvs…kļūst ar katru mirkli baisāk…Bet mēs, mēs dziedam! Dziedam rudzu vārpu, dziedam strauju upi, dziedam latvju spēka dziesmas un arī pa kādai galda dziesmai, jo dziesma vieno mūs, dziesmā ir spēks un drosme un vieglums un sievišķība. Jo citādāk nevar, nevar nedziedāt, jo lietus tik skaļi sit pa namiņa – siltumnīcas jumtu un sienām, ka viena otru lasām no lūpām, no sajūtām… Ir ciešs savienošanās mirklis mazā telpā, pēda pie pēdas, svārku mala pie svārku malas, roka pie rokas…Ciešā mīlestības laukā savienojoties rodas vēlme dejot, dejot Gobas deju. Nu ja, jo šis ir mūsu virsnodoms šai kopā sanākšanas reizei. Un mēs dejojam! Pēda pie pēdas, solītis pie solīša, pa vienam mazam, mazam solītim mēs izdejojam krustu. No pagātnes, caur Tagadnes mirkli uz Nākotni, no pagātnes, caur tagadnes mirkli, uz nākotni…Bezgalīgā enerģijas plūsmā savienojot kosmisko enerģiju ar Zemes enerģiju, esam kā instruments Dieva rokās, kur Augstākais Radītājs zīmē katram savu Esības stāstu. Vien sajūtam, ka topam Garā stiprākas, katras Apziņas lauks paveras plašāks un Sirds mīlestības plūsma brīvi plūst…
Negaiss rimies. Debesīs uzkāpis Pilnmēness. Ir maģiska pusnakts.
Šķiet, mūsu augumi viegli vibrē saskaņā ar Zemi un Debesis pateicībā paklanās mums, par to, ka esam nākušas kopā dziedināt Zemi un cilvēci!
Ir pilnmēness! Ir Gobas deja! Ir sieviešu spēka aplis! Ir jūnijs…
**********************************
23.jūlija vēlvakarā savā sētā es dejošu Gobas deju.
Vai vēlies pievienoties man?! Lūdzu, piesakies šeit:
https://www.cognitoforms.com/PUNKTIŅMANDALAS/GOBASDEJAJūlijā2021