Diena pēc pilnmēness kulminācijas – GOBAS DEJAS laiks
Visu dienu spīdēja saule. Vējš plēsa ozola nokaltušās lapas. Manas rokas plūca lielos saulespuķu ziedus. Viss viegli vibrēja gaidās. Gobas dejas gaidās…
Tā bija SVĒTKU DIENA!
Svētki SAULEI un ZEDIEM un ZEMEI un GOBAI un MUMS, tiiik skaistām Dvēselēm vienkopus sanākušām un visam VISUMAM svētki!
Tajā vakarā Gobas dejas gaismas tīkls pārklāja vai visu Latviju: no Liepājas līdz Alūksnei: iemirdzējās Jelgava un Ķekava un Rīga un Ragana un Mālpils un Dzidriņas un Velmeri un Jēkabpils un Alūksne un….es ticu, ka vēl plašāk un vēl plašāk iemirdzējās sirds gaisma!
Mēs dejojam Zemei, mēs dejojam mieram sevī un pasaulē…mēs dejojam savienojoties ar Zemes un Kosmosa enerģijām, mēs dejojam sajūtot savu sirds centru, mēs dejojam dziedinot sevi un otru un visu planētu Zemi, mēs dejojam apzinoties savu maigumu un spēku vienlaikus, apzinoties savu Lielumu un sajūtot sevī Lielā Radītāja daļu, mēs dejojam…Paplašinot apziņas lauku un verot vairāk un vairāk vaļā savas sirds durtiņas, lai mirdzētu! Mirdzētu savā sirds mīlestībā!
Sirds gaismā viss top mīlestībā! Sirds gaismā sagurušais saņem spēku, skumjais rod prieku, nomaldījušais atgriežas savā kodolā, pārestības pārtop dāsnā mīlestības enerģijā!
Šobrīd līst un līst bez mitas…Visu nedēļu mūsmājās līst…It kā Māte Daba, gribēdama ar katru lietus lāsi piepildīt Zemes centru, ar to maigumu, ar sievišķo spēku, viedumu un mīlestību, kuru mēs visi kopradījām tajā svētku vakarā. Lai tik līst. Lai Zeme atgriežas savā Veselumā!
Lēnām veras vaļā sajūtas…kā tāda sena pūralāde, kura ir bezgala liela un, kurā ietilpst Visuma zinības, tās sirds zinības, kuras raisās pēc tik stipriem un jaudīgiem Notikumiem kā bija šis. Tā veras vaļā mana sirds! Un es ticu, ka katras klātesošās būtnes Sirds telpa tapa plašāka!
Mēs radām sirds telpu, kurā topam par vērotājiem. Par tiem vērotājiem, kuri pieņem it visu sev līdzās esošo un rada savu būšanu sirds sajūtās un pasaulē izstaro mieru,harmoniju, maigumu, prieku un mīlestību.
Katra izdejotā Gobas deja manī atver jaunus apziņas apcirkņus, katra mūsu satikšanās ir mana pacelšanās augstāk sevī un pateicoties ikvienai klātesošajai sirdij, man ir šī iespēja AUGT, AUGT līdzās un kopā esot ar ikvienu!
MĪĻĀS! MIRDZIET!
Mirdziet, kad Jūs smejat, mirdziet, kad asras līst, mirdziet, kad ir ļoti, ļoti viegli un visvairāk mirdziet tad, kad mazliet sāp…MIRDZIET!
Mūsu mirdzums dziedina mūs, mūsu mirdzēšana dziedina PaSauli! MIRDZAM!
Mīļās, es no SIRDS, no savas mazās LIELĀS sirds pateicos Jums katrai!
Pateicos par to, ka TU, tieši TU esi tik ļoti īpaša, ka tieši TU esi tik maiga un, ka tieši TU esi tik SKAISTA! (vārds “skaista” jātver plašāk, daudz, daudz plašāk, pāri visām sapratnēm…)
Es no SIRDS pateicos Signe Munkevica un Lidija Stebere par Jūsu spārniem! Par to, ka devāties tālāk nest sirdsgaismu! Esam savienojumā Gobas dejas tiltā pār Latviju!
TU ESI ZEMES SPĒKS UN MĪLESTĪBA!
Uz satikšanos rudenīgajā Gobas dejā septembrī!
Laikā, kad Zeme pacelsies augstāk savās vibrācijās un laikā, kad mēs esot savā sirds centrā, pacelsimies augstāk SEVĪ! Tuvāk savam Gara spēkam!
#5 GOBAS DEJAI BŪS BŪT!
PATEICĪBĀ!