Ir vēl kāds pilnmēness izdejots Gobas dejā…
Mierpilni un dziļi.
Esam ļāvušās pieredzēt deju, kura ver mūsu apziņu arvien plašāk, caur kuru mēs sajūtam sevī Lielā Radītāja daļu arvien vairāk un vairāk.
Ikreiz, kad esam savienojušās ar rokām un sirdīm šajā dejā, šķiet, visas cilvēciski būvētās ego programmas, robežas, sētas izšķīst, viss neīstais šķīst un top caur sirdi patiesi brīvs, dzīvs un plūstošs!
Es zinu, ka tas vakars, nakts un šoreiz arī rīts, vēl ilgi pulsēs katrā no mums un katrā tas pulsēs citādāk…un tomēr līdzīgi… Līdzīgi vienojoši, līdzīgi stipri, līdzīgi viedi un skaisti līdzīgi!
Šis bija ļoti īpašs vakars, jo pirmo reizi tika būvēts GOBAS DEJAS TILTS pāri visai Latvijai uz Bausku un Jūrkalni, kur mums pievienojās dāmas, kuras tieši mēnesi atpakaļ savienojās mūsmājās un tagad jau devās tālāk, savienot mūsu Zemes plašumus. To Gaismas un Mīlestības plūsmu mēs sajutām sirdīs!
Mīļās, Rudīte Nīcgale un Vivita Jansone, no sirds pateicos par šo ideju un tās realizāciju! Mēs kopā radām pasauli labāku! Pateicoties tehnoloģiakajām iespējām un to pārvaldītājiem, mūsu stiprajam dzimumam, mēs varējām ieraudzīt viena otru…
Šis bija mans sākotnējais nodoms – mēs vienā vakarā savienojamies mūsmājās, bet jau nākamajā pilnmēnesī mēs esam katra savā vietā, lai radītu katra savu plūdumu un mūsu mīļā planēta Zeme, lai top dziedināta un izgaismota arvien plašākā mērogā, lai cilvēce top savā sirdsmīlestībā brīva un laimīga! Lai Top!
Dzirdi?! Zeme pulsē…SAJŪTI!
No saules rieta līdz saules lēktam mēs bijām vienā sirdsritmā, vienā sirdsplūsmā un būšanā…
Es ticu, ka katras Gars top vēl spēcīgāks, lai šo Zemes pāradīšanu izdzīvotu apzināti!
Un mēs katra topam cilvēciskajā līdzāsbūšanā arvien krāšņāka!
Zeme pulsē… Vai jūti?!