GOBAS DEJAS PĒCSAJŪTAS
Zeme pulsē…
Zeme pulsē pateicībā!
Pateicībā par siltumu, kuru radījām caur sirsnīgu kopābūšanu, caur mūsu pēdu glāstiem, caur ugunskura dzirkstīm vasaras naktstumsā, caur sirdsradīšanas mirkli, caur sirds gaismas stariem, kuri šajā vakarā iemirdzējās vēl spožāk!
GOBAS DEJA maijā izdejota.
Joprojām līgojos siltā, sirsnīgā sakļaušanās, savienošanās mirklī…kad pazūd ārējā telpa un sajūti vien sirdspukstus – savējos un līdzās esošos, kad sajūti zāli pieskaramies basajai kājai, kad sajūti varavīksni pāri savai galvai, kad sajūti mirdzošo lietus lāsi pieskaramies degungalam, kad sajūti visu sevi un sevi visur… Ir tikai šis mirklis! Mirklis sirds satikšanās laukā.
Vai gan var būt vēl kāds dievišķāks apstiprinājums tam, ka kopā mēs spējam dziedināt pasaules procesus, samīļot savu zemīti, ienest mieru sevī un pasaulē, ja savienojoties šajā dejā, pāri sētai un virs mūsu galvām pārlaižas dubultais varavīksnes tilts?! Eņģeļi ir līdzās, mūsu sirds durtiņas atveras plašāk un sirdī ielīst pateicība. Pateicība par mieru sevī un pasaulē, par sauli debesīs un lietus lāsi, par sirdscilvēkiem, kuri savienojas šajā esības mirklī, pateicība par savu Gara spēku un Sirds mīlestību!
Šis Notikums manī dzima jau gadu. Es “redzēju”, ka mūsu sētā tiek dejota Gobas deja. Kad parādās šāda sajūta vai to var saukt arī par “redzēšanu”, tad ir tā, ka tas pulsē, pulsē tik ilgi, kamēr tas Notiek! Bet viss notiek tieši tad, kad tas notiek, kad tam visam esmu gatava es pati un pasaule ap mani.
Iepriekšējā vasarā mēs mazliet iesildījāmies ar Gulbenes meitenēm izdejojot to, tad vēl kādu reizīti, bet tā bija viegla iešūpošanās…
Mana sirds sauca – sadejojam TAGAD! TAGAD, kad visa apkārtējā-ārējā pasaule nezin kā būt, mana sirds saka – darām, jo tas var būt liels ieguldījums šai Zemē, visā cilvēcē, šajā Laikā.
TAGAD katrs viens, kurš sasaucas ar savām sirds sajūtām, katrs viens, kurš sper darīšanas soli, spēj izplesties bezgalīgā Gaismā. Un es ticu tam, ka mazs Gaismas kūlītis, ienests tumšā istabā, darīs to Telpu gaišāku. Un, kāpēc gan šī Zemes deja, Miera deja nevarētu būt viens no šiem Gaismas stariem?! Var! Ja vien esi apzināts par katru savu kustību, par katru savu sajūtu, par Nodomu, kuru izdejo, tad mēs katrs viens un visi kopā spējam dziedināt šīs pasaules procesus, mēs spējam radīt Jauno pasauli citādāku, nekā esam pieredzējuši līdz šim to.
Mēs esam brīnumaini skaistas un stipras dievišķas būtnes – Gaismas būtnes! Atvērsim sirdsdurvis, izpletīsim savus spārnus, sajutīsim Zemes elpu un Būsim droši savā pārliecībā, ka Jauno pasauli radam mēs paši! Būsim savā spēkā un stiprumā droši, ka viss, kas notiek šeit uz Zemes, ir mūsu pašu radīts! Būsim savā sirdsmīlestībā dāsni un pasniegsim siltu roku tam, kuram mazliet salst, apskausim to, kuram mazliet bail, samīļosim to, kurš nemīlestībā ir…Darām un Radām Jauno Mīlestības pasauli!
Es ticu, ka Mēs visi kopā To varam!
Es to darīšu caur Gobas dejas procesu, caur vainagu pīšanu, caur radīšanas mirkļiem, caur sevis būšanu savā sirds centrā.
Vai jūti, kā vari radīt Tu šo pasauli dziedinātu un arvien labestīgāku?
Nebaidies, nedomā! Dari. Viss, ko Tu paveiksi ar savu sirdsmīlestību, būs īsts un patiess un ļoti, ļoti vajadzīgs!
***
Viņas sajūtas Pēc Notikuma: “Skaists kopābūšanas brīdis, ļoti vieglā, drošā, nepiespiestā, neko ne no viena nepieprasošā atmosfērā.
Es diezgan daudz izdejoju pēc tam. Tā varu būt vieglāka, veiklāka, vijīgāka, kustīgāka…”
Viņa saka tā: “…kaut ko tas ir sakustinājis, šodien interesanta sāpe 5 čakrā, it kā mazliet paplēsts vaļā krūšu kurvis un tik ļoti gribējās apģērbt kaut ko zaļu…”
***
Un šīs Dvēseles jau rada savu pasauli – vieglāku, vijīgāku, sirsnīgāku, brīvāku… Un katrs viens sakustināts, turpina Celties savā apziņā, rodot paplašinājumu tai un radot savu dzīvi mīlestībā. Un TAGAD, kad vecā pasaule grūst un Jaunā vēl top, kļūsim katrs apzinīgāks, atbildīgāks un mīlošāks pret sevi, savējiem un savu Zemi!
Tā radot mīlestības lauku visapkārt!
Tev vienmēr ir izvēles iespējas – izvēlies, ko vēlies…”cepties”, baidīties un bīties vai vērt vaļā savas Radītāja spējas un radīt savu Mīlestības stāstu šeit uz Zemes, caur deju, pieskārienu, krāsām, dziesmām, klusumu, smaidiem!
24.jūnijā es dejošu…savā sētā zem ozola kuplajiem zariem…GOBAS DEJAI būs būt! TAGAD!
Šo deju pasaulē dejo pilnmēnesī, tāpēc arī 24.jūnijs. 🙂
Gobas dejas autore ir amerikāniete Džoanna Rodžersa Meisija (dzimusi 1929. gada 2. maijā) , vides aktīviste, budisma, vispārējo sistēmu teorijas un dziļās ekoloģijas zinātniece, 12 grāmatu autore, Ekociematu iniciatore, jo viņai rūp šī planēta Zeme.
Bet mūziku viņa ir izvēlējusies no mūsu tautas – Ieva Akurātere “Kā man klājas”. Vai var būt vēl kas stiprāks, ja mēs apzinātos savas tautas spēku un bagātību?! Pasaulē dejo vairākās valstīs, bet Latvijā dejo maz. Tad nu sanākam un sadejojam, lai topam Garā stiprāki un viedāki. Un katrs to var darīt savā sētā, tā gaismas stari būs plašāki!