IR AUGUSTS…
Šodien raugos ar dziļu PATEICĪBU uz savu piepildīto augustu!
Tiiiik sātīgs, krāšņs un bezgalīgi mīlošs tas ir bijis man!
Esmu zīmējusi un skanējusi, smējusi un klusējusi, uzņēmusi ciemiņus un devusies pati ciemos, pajutusi senākās pilsētas šarmu, dāvinājusi brīnumskaistus baudīšanas mirkļus un saņēmusi dziļas mīlestības apliecinājumus, esmu dejojusi un plostojusi (Punktiņmandalas uz plosta Daugavā)…Esmu bijusi līdz pagurumam pagurusi un līdz bezgalīgam enerģijas pieplūdumam lidojoša…
Mana pateicības vēstule turpinās…tā top gara…tieši tik gara, cik garš ir bijis augusts…Ar 31 jaunu rītu, ar 744 sajustām stundām, ar..
ES ESMU RADĪJUSI SAVU VISVISPIESĀTINĀTĀKO AUGUSTU TAGAD!
Vēl brīdi dārzā starp vībotnēm stāvēt, tad projām doties…
Atrodi šodien savu mirkli pateicības vēstulei savai vasarai! Un nesaki, ka Tev nav laika, jo rīt bērns uz skolu jālaiž, vēl bantes jāgludina un kurpes jāspodrina un jāpaskumst, ka rīt jau septembris, ka tik vēsa un pelēka diena, ka vīrs nepalīdz, ka bērni neklausa, ka skolotāji pieprasa un valdība murgo…
PATEICĪBA silda sirsniņu un iededz gaismiņu ēnas pusē…Pamēģini un Tu to sajutīsi.
Tā ir Tava dzīvošana, kurā ir VISS, ko esi pats radījis!
Pieņem it visu un pateicies, ka tas VISS Tev ir!!! Un, ka tas VISS esi Tu pats! Un Tu sajutīsies ļoti, ļoti bagāts un mīlošs un Tu visu paveiksi ar mīlestību…VIEGLI!
Lai Tev izdodas ar vieglumu un pateicību pieredzēt ŠODIENU!
Ir augusts…