Kāds brīnumains rīts ir atkal piedzīvots!

Kāds brīnumains rīts ir atkal piedzīvots!

Ar smaidu sejā un prieku sirdī, ar slapjām kājām līdz ceļiem, brienot pa lauku pie viskrāšņākās margrietiņas un ar slapju dibenu, sēžot rīta rasas piepildītā pļavā, vērojot buciņu rīta rotaļas, ar sirdsklusuma baudīšanu, ar saules mošanās ceļu…

Un mājās atgriežos piepildījusies ar prieka, laimes un veseluma enerģiju!

Lai mana šodiena ir krāšņa savā piepildījumā!

Un Tavējā ar’, lai krāšņa!!!