KOKNESES PILSDRUPAS
Vakars uz ezera…šoreiz vakars pie upes…
Kāds krāšņs novakars Daugavas krastā…
Mana Dvēsele gavilē no mirkļu burvības…No tiem brīžiem, kad neko neplāno un neieplāno, kad ļauj sevi apturēt ritošā ceļā, tā vienkārši un tieši tik tieši- nospiest bremžu pedāli tajā mirklī, kad sāc jūsmot par skaisto saulrietu, par mākoņu bezgalīgo krāšņumu un iebraukt vietā, kurai tik bieži braucam garām un sakām, citreiz, tagad nav laika, nākamreiz, bet sajust, ka ir tikai šis mirklis, šī ir tā nākamā reize, tikai TAGAD es varu sev uzdāvināt kaut ko tik ļoti krāšņu- apturēt savu ritu, lai izbaudītu šī brīža esību, kurā saslēdzas viegli tik daudz sirdskrāšņumu. Es uzdāvinu sev kādu jaunu saulesritu Daugavā, kādu priekpilnu fotografēšanos ar savu meitu, nododu kādu sirdsmīļu sveicienu tuvam draugam dzimšanas dienā, tieši no tās vietas, kur viņa ir bijusi daudzas reizes, es izdzīvoju Pilnīgu Tagadnes Mirkļa Esību! Un es zinu, ka man vēl priekšā 250km, kas būs jāstūrē pa naksnīgu melnumu, ka mani mājās gaida Mīļotais un droši vien, būs jau samiegojies vai varbūt pat iesnaudies, bet es izvēlos Būt SAVĀ PILNĪBĀ TAGAD, lai atbraucot mājās es būtu Pilna ar prieku, ar sauli, ar mīļumu… Un mana Pilnība var dziedināt, var iedvesmot, var iemīlēt, var celt, var ļaut, tā VAR tik ļoti daudz dot šai pasaulei!
Un es zinu, ka vakarvakara apstāšanās mirklis mani rosinās uz jaunām, citām būšanām, ka atkal taps kāds jauns sajūtu stāsts, ka atkal taps kāda Punktiņmandala saulesritam vai naksnīgajam tumšumam, ka atkal manā fotolādītē ir iebiruši krāšņi atmiņu mirkļi, kuri iedvesmo un paceļ spārnos mani un vēl pulka Dvēseļu! Tā ir mana dzīves vērtība! Tas manu Dvēseli rada mīlestībā bagātāku!
Dzīve kā košums un krāšņums!
Esam TAGAD!