MANS CITĀDAIS BRĪVDIENU RĪTS

Āgenskalnā, Rīgā

Dzeru rīta tēju un izbaudu rīta pankūkas Fazendā, vietā, kura sevi atradusi Āgenskalna klusajā šķērsielā, kur satiekas tramvaja sliedes ar auto krustojumu, kur satiekas studentu apņēmīgās runas ar uzñēmēju pārliecinošām sarunām, kur viegli ieslīgt mīkstā dīvaniņā, paņemt klēpī samtaino spilventiņu un apstādināt skrejošo ritu… esmu jau agri modusies, jo šodien man ir Citāds rīts, šodien man ir darba diena…jā, neliegšos, labprātāk šo rītu es izbaudītu savā vismīļākajā vietā Vidzemē, bet ir tieši tā, kā ir un es mēģinu neieslīgt skumju mākonī, bet saskatīt to priecīgo, kas man šobrīd tiek piedāvāts, ko es pati esmu saradījusi, ko es pati esmu izvēlējusies piedzīvot…atgriežoties pie rīta tējas krūzes…ir tieši dienas vidus, pulkstenis rāda 12… izbaudu tējas pauzi, izbaudu šo Citādo mirkli… kafejnīca ir gandrīz tukša, tauta vēl dus, šķiet, vēl vakardienas kņada jūtama aizkaros un sienu šķirbās, bet šodien, šodien tāds snaudošs rīts…it kā pēc kaut kā liela notikuša un it kā pirms kaut kā jauna nenotikuša…man blakus pie galdiņa sēž pāris… ļoti simpātisks pāris vislabākajos gados, kad bērni un mazbērni jau palaisti pasaulē, kad savu dienu viņi var izvēlēties svinēt katru dienu, viņi liek man visu laiku smaidīt, jo… viņiem abiem jau vairākas reizes pa 18 un sen jau kā pāri 50, abiem glīti koptas, sirmas galvas, tiem glāzēs tvan konjaks un viņu sarunas ir viegli pieklusinātas…viņiem varbūt šis ir pirmais randiñš, bet varbūt jau sazin kurais, tam nav nekādas nozīmes, jo viss ir tieši tā, kā pirmo reizi, jo katrs esošais mirklis ir dzimis tieši šobrīd, tas nav no vakardienas, vai iepriekšējiem gadiem, tas nenāk no rītdienas vai citas nākamības dienas, tas ir tieši šobrīd dzimis… tie bauda brokastu piedāvājumu…viņi abi ir izvēlējušies šo svētdienas rītu izbaudīt…izbaudīt rūgti tvanošo konjaku, izbaudīt brokastu omleti ar bekonu, izbaudīt kafejnīcas piedāvāto šiku un izbaudīt šo satikšanās mirkli Citādo…Dāma ir krietni runātīgāka, kā jau sievietēm ierasts, vīrs tāds stiprs un pārliecinošs savās izvēlēs, tāds ļoti omulīgs pāris… un viņi liek man smaidīt… smaidīt par to, ka dzīvi ir jābauda arī pirms 80… 
Mums vienmēr ir izvēle – skumt par darba dienu brīvdienā, vai izbaudīt šo Citādo mirkli, skumt par saviem 76 vai 83 gadiem, vai izbaudīt savus 80 ar konjakā tvīcošām lūpām, skumt par pilsētu svētdienā, vai palaist saulīti rietā skaistās Daugavas krastā… 
Novēlu ikvienam palūkoties uz sevi, uz sev apkārt esošo un notiekošo, ar Citādu skatienu un ieraudzīt to viskrāšņāko, ko piedāvā tieši šis mirklis! 

Ar smaidu!🤗❤️