MANS STĀSTS PAR SIGNI, kura uzrakstīja grāmatu “Signe, bezizejas nav”
Par VIŅU
Par GRĀMATU
Par SIGNI MUNKEVICU un viņas uzrakstīto grāmatu “SIGNE, BEZIZEJAS NAV!”
Ar viņu mēs satikāmies laivā. Ne tajā, kurā šobrīd dzīvo vairākums ļaužu IG vai FB telpā Live, bet tajā īstajā, laivā, ar kuru stipri vīri dodās jūrā. Toreiz man bija privātais retrīts, kura laikā devos gar jūriņu. Biju nonākusi Mellužos un pie sevis smejot, uzrakstīju ziņu Viņai – es aicinu Tevi uz cidoniju tēju laivā?! Un Viņa atnāca- ar tikko izceptām plānām pankūkām, kuras pildītas ar mammas vārīto upeņu zapti.
Tā nu mēs satikāmies laivā pie jūras ar cidoniju tēju un pankūkām. Viņa tā kautrīgi ar tām pankūkām, bet es tiiiik priecīgi, jo man joprojām liekas, ka nekas nevar būt garšīgāks par pankūkām, kuras ceptas sirds mīlestībā. Toreiz es savu ceļu līdz Majoriem turpināju soļot smaidoša, nu, tiiik ļoti smaidoša, ka pretīmnācēji aizņēmās no manis tos smaidus un arī viņi turpinājās smaidoši. Satikties ar cilvēku, kuru tā pa īstam nezini, bet ar kuru ir viegli un priecīgi būt kopā, tā ir tāda neparasti krāšņa satikšanās. Man bija sirds vaļā, jo es sajutu Viņā, kādu sevis daļu. Viņa mazliet bijīgāk vērās vaļā manai atvērtībai. Nu, tagad jau viņas sirds ir vaļā, jo tas sirsnīgais dikti pielīp un atverās!
Ir pagājis laiks, kurš ir bijis ļoti piesātināts ar mūsu kopbūšanu. Visvairāk mēs esam sajūtās un stāstos kopā, mazliet retāk satiekamies dzīvajā plūsmā. Bet, kad satiekamies dzīvajā plūsmā, tad ir sarunas, smaidi, sajušana līdz rīta gaismai un līdz otrās dienas pēcpusdienai…Mēs runājam par jūru, zaļu zāli un zilām debesīm un smilgām un sirds būšanu un grāmatu un drosmi un paļaušanos un uzdrīkstēšanos un arvien vairāk un vairāk par to, kā atbrīvoties no tām maskām, ieradumiem, tradīcijām, kuras ir bijušas līdz šim, lai kļūtu arvien patiesākas, brīvākas un drošākas pieredzēt savus sirds stāstus. Caur katru sarunu un mūsu satikšanos, arvien vairāk un vairāk es sajutu, cik ļoti Viņā ir daudz manis daļas un cik ļoti manī ir Viņas daļas, cik ļoti, ļoti mēs sajūtam viena otru caur n-tajiem desmitiem kilometru, caur miljoniem nepateiktu vārdu, vien notrīsot sirds skaņai, sirds stīgai un zini, ir tā, Viņai ir tā un man ir tā…
Nu, piemēram, es naktī esmu pamodusies 3.50, domas raisās, idejas lidinās, vienkārši neguļās…No rīta Viņa stāsta, ka pamodusies naktī un negulējies, tieši ap to pašu laiku…Nu, kā tas var būt?! Un- tā vienkārši IR!
Ir cilvēki ar kuriem satiekoties tu atrodi sevis daļu, kura bija devusies apgūt savu pieredzi un tagad esam savienojušās, lai turpinātos katra pati pilnīgākas un tā ir mana bagātība – atrast vēl kādu savu Dvēseles fragmentu un to puzli likt kopā un ieraudzīt sevī un otrā to dimanta mirdzumu, to sirds skaidrību un to brīvi plūstošo mīlestības elpu.
Viņa – Signe Munkevica! Meitene ar ļoti trauslu sajušanu, ar ļoti dzirkstošu prieku, ar ļoti bagātu Dvēseli!
Signe ir uzrakstījusi grāmatu!!!
Grāmata “Signe, bezizejas nav!” ir Signes stāsts par to, kā ir bijis līdz šim. Tas ir stāsts, kurš pasaulei ir ļoti vajadzīgs, lai iedrošinātu citus runāt par savām sajūtām, lai citi uzdrošinātos darīt to, ko viņi nevar nedarīt.
Grāmatas piedzimšanas stāsts bija nevienkāršs un reizē ļoti skaists. Ik pa laikam māca šaubas, vai vajag, vai kāds to lasīs, kāpēc to vajag, bet vārdi nāca, stāsti rakstījās un mēs bijām līdzās un iedrošinājām Signi, atbalstījām, pa vienam vien mēs raisījām vaļā viņas sirds starus, ar uzticēšanos savai sirds balsij, ar uzticēšanos pasaulei.
Es esmu ļoti, ļoti priecīga, ka GRĀMATIŅA IR!
Grāmatas radību ceļš ir par to, kā uzticēties savām sajūtām, kā neaizmaldīties maldu ceļus, kā neietekmēties ārējiem šaubu viļņiem, bet darīt to, kas ir atnācis, kā kluss sirds impulss jau daudzus gadus atpakaļ. Un TAGAD ir laiks, kad Debesis tik ļoti palīdz piepildīties visiem sirds impulsiem. Vien nenobīties, vien uzdrīkstēties, vien noticēt, vien atvērties pasaulei un pasaule atvērsies tev.
Mīļā, Signe, es esmu ļoti pateicīga pankūkām, kuras bija mūsu pirmajā randiņā. Es esmu ļoti pateicīga Tev, ka ESI, ka ESI tieši tāda, kāda esi Tu – UNIKĀLA un ĻOTI BRĪNIŠĶĪGA DVĒSELE! Es esmu ļoti priecīga, ka grāmata ir piedzimusi!
Lai gaismots ceļš grāmatai, lai sajūtīgi lasītāji, lai Visuma telpa vibrē par katru sirds izdošanos!
Mani mīļie draugi un visi tie, kuri lasiet šo stāstu.
Jau rīt, ceturtdienā, 28.aprīlī plkst.18 tirdzniecības centra Spice, Jāņa Rozes grāmatnīcā, notiks GRĀMATAS ATVĒRŠANAS SVĒTKI!
Ikviens esiet aicināts šajos svētkos! Un tas nekas, ka nepazīsti Signi, bet zini mani, nezini nevienu no mums, bet sajuti impulsu pievienoties šajā priekpilnajā notikumā, kad tautās tiek palaists, kāds sirds radīts notikums, atnāc, jo tas nozīmē, ka Tava sirsniņa saka – tur kaut kam ir jābūt! Sajūti, notici un sper to soli! Nāc iedvesmoties no Radītājiem un topi viens no mums! Vienkārši nāc! Būs prieks un varbūt pat kāda dievišķi silta asara, būs končas, būs iepazīšanās un atkalsatikšanās, būsi tu un būšu arī es . Āāāā, Signe arī būs!!! Un grāmata būs iegādājama pa ļoooti sirsnīgu cenu!
Šobrīd priekpilna kopābūšana ir kā svaiga gaisa malks, kuru padzerties, lai radītu savu dzīvošanu gaišu un mīlošu!
Satiekamies, rīt Spices Rozē plkst.18 grāmatas “Signe, bezizejas nav!” atvēršanos svētkos!