STĀSTS PAR CILVĒKMĪLESTĪBU
Bija 20.decembris, kad OMAS TEPIĶĪŠU rūķu auto devās ceļā pie tepiķīšu kārotājiem.
Omas radītie tepiķīši bija sagūluši glītos papīra maisos, tiem klāt bija pievienota vēstule, kurā tepiķītis stāsta savu stāstu, mandalu kartīte vēlēja skaistu būšanu un starp to visu un iekš tā visa, pa spraugu spraugām automašīnā salīdis bija prieks. Tas dāvināšanas prieks! Diena bija saulaina un ļoti auksta. Pūta ass vējš un sals -11 grādi koda degunā.
Ceļš vijās caur mežiem, gar Daugavas krastu, pa sasnigušām lielpilsētas ielām, kavējot laiku sirsnīgās sarunās ar līdzbraucēju, ik pa laikam klausoties Laura Valtera ziemas dziesmu vārdos un visu laiku jūsmojot par ziemas pasaku visapkārt!
Kādās mājās gatavojās bluķa vakaram, cits pārlika randiņu uz citu dienu, jo vēl tik daudz kas jāpaspēj līdz svētkiem, kāds vēl steidza atskaitēm atskaites uztaisīt… Bija manāma intensīva aktivitāte lielpilsētas apvidū, tas saucamais – pirmssvētku drudzis. Tikai rūķu auto pilnīgā mieriņā un prieciņā vizinājās pa piesnigušajām ielām tā lēni un nesteidzīgi, kā filmā, raugoties uz svētku kņadu it kā no blakus esošās realitātes…Bija ļoti sasnigušas lielpilsētas ielas, ka šur tur pat sniega kalni pārauga mazus cilvēkbērnus…
Šī bija brīnišķīgām emocijām piesātināta diena!
Līdzi paņemtais prieks pārauga plašā SIRDSPRIEKĀ!
Sirdspriekā par SATIKŠANOS!
Tepiķīši satikās ar savām jaunajām mājām un saimniekiem, rūķis satikās ar sev ļoti tuviem cilvēkiem un likās, ka šis ceļojums bija ilgi gaidīts, lai atkal satiktos ar cilvēkiem, kuri ir tik ļoti savā būšanā sirsnīgi!
Es sastapos ar tiiiik plašu cilvēkmīlestību!
Vai ziniet, cik daudz labu cilvēku mums ir līdzās?!
Vai ziniet, cik ļoooti dāsni ir cilvēki, kuri dzīvo sirds mīlestībā?!
Vai ziniet to?!?!
Man ir miiiilzīgs prieks, ka manā realitātē ir tiiiik skaisti, dāsni, sirsnīgi cilvēki!
Es zinu, ka mēs visi kopā spējam šo pasauli labāku darīt!
Vai ziniet, kā garšo karsta piparmētru tēja ar vēlējumu “Lai veiksmīgs mājupceļš”?!
Tā garšo pēc ežu ģimenes mīlestībiņām, tā garšo pēc vasaras gaišajām naktīm, tā garšo pēc sirdsbūšanas vienā taktī, tā garšo pēc… Tagad tā garšo jau pēc vēlotas ziemas nakts, pēc sasnigušiem lielceļiem un ziemas tepiķīšu rūķu brauciena…Joprojām tējas krūzīte stāv uz plaukta un smaržo pēc vienkāršas cilvēcības.
Sasmaidījies par ežu ģimeni, kura sarūpēja šo tējas krūzi?! Nu ja, tā ir viena brīnišķīga ģimenīte, kura dzīvo Ežu ielā un darina brīnumainus ezīšus mazajiem ķipariem. Tāpēc arī tiiik daudz mīlestībiņas bija šajā tējas krūzē! (Hedgehog Home)
Tas, cik lielu cilvēkmīlestību es saņēmu šodien, spēj pasauli sasildīt, kad tai salst, spēj manu mammu aizkustināt līdz asarām tiiik ļoti, ka arī viņa turpina ticēt labajam arvien vairāk, cilvēku dāsnums par viņas roku darinātajiem tepiķīšiem viņai uzdāvina vēl vienu malkas kravu un vēl vienu siltu ziemu…
Ar sirdsdziļu pateicību rūķu auto ieripoja sētā jau stipri pāri pusnaktij… No rīta automašīnā tika krāmēti tepiķīšu saiņi, turpretī tagad tika krautas laukā dāvaniņas, kuras saņēmu pie katras satikšanās.
Tās visas bija tik ļoti mīlīgas un sirsnīgas! Rūķim vēl ilgi nenāca miegs…Viņš smaidīja par katru SATIKŠANOS, par KATRU!!!
Mīļie! CILVĒKI IR ĻOTI, ĻOTI LABI!!!
Es zinu, ka LABAIS vairo LABO, ka SIRDSSILTUMS var sasildīt OTRU, ka MĪLESTĪBA IR!!!
Vien būt savā SIRDSBŪŠANĀ, savā RADĪŚANAS PLŪSMĀ un dāvāt pasaulei savu labāko versiju, savu VISLABĀKO!